Iesaki rakstu: 
Katrai pilsētai ir Domes ēka, kuras apkārtne tiek pucēta īpaši rūpīgi. Tāda apkārtne Ogrē ir centrā, Brīvības ielas galā, iepretim Domes ēkai, kur 2013. gadā izvietoja tēlnieka Jāņa Karlova kalto skulptūru, kas tiek saukta ar Balto Cielavu.
Skulptūras izvietošana notika vēl iepriekšējā Domes priekšsēdētāja “Bartkeviča laikos”. Tagadējais Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, tūrisma un sporta jautājumos Egīls Helmanis (attēlā otrais no labās) toreiz it kā esot aizrādījis uz viņaprāt skulptūras nepareizo novietošanu, par ko īpaši aktīvi sāka publiski izteikt savu viedokli jau pēc Bartkeviča gāšanas.
Skat, piemēram, viņa viedokli http://www.ogrenet.lv/ogre/graudi/28388 un arī: http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/14135-ogre-kaskis-par-jaunas-skulpturas-novietosanu-buvvalde-nenem-vera-telnieka-viedokli
Tomēr laikam tā ir tipiska tradicionālā situācija, kad gribas pašam sevi slavēt un cildināt uz iepriekšējās domes “sliktā fona”, to nosodot un nopeļot par kļūdainu un aplamu lēmumu pieņemšanu.
Intereses pēc vajadzētu palasīt Ogrenet, kas pilnīgi atrodas Helmaņa kontrolē un pauž tikai un vienīgi viņa darbībai slavinošu viedokli. Par to liecina kaut vai fakts, ka vismaz vietējai presei ziņa par Domes darbību jāsāk ar vārdiem vai tekstā jāparādās frāzēm “Pēc E. Helmaņa iniciatīvas".
Nevar noliegt, Bartkevičs nereti darīja lietas, kur varēja diskutēt par līdzekļu tēriņu lietderību, tomēr tagad līdzekļi tiek tērēti ar vēl lielāku jaudu un sparu.
Jaunā Dome sāka ar to, ka tika izveidots vēl viens priekšsēdētāja vietnieka postenis. Tas tika izveidots deputātam, kas, protams, atbalsta Helmani.
Nesaprotamu iemeslu dēļ arī vajadzēja izveidot klientu apkalpošanas centru, kur strādā trīs meitenes un kurām speciāli tika šūdinātas Elitas Patmalnieces māsas Ievas projektētas kleitas.
Domes sieviešu dāmām, lai ietu skolēnu Dziesmu svētku gājienā, arī vajadzēja jaunus tērpus, nu ne jau šādus un tādus bet arī speciāli uz pasūtījuma šūtus.
Protams, kā jau varēja paredzēt, jaunā Dome ar sparu ķērās pie kļūdu labošanas, ko sadarījusi un sastrādājusi iepriekšējā dome. Apkārtne apkārt Cielavai atkal tiek pārtaisīta un labota pēc savas - “pareizi un nepareizi” un “tā tam jābūt izpratnes”.
Par to iepriekš informācija presē: http://daugavasbalss.diena.lv/novadu-zinas/ogres-novads/parvietota-balta-cielava-5559
Šādiem bezjēdzīgiem tēriņiem atrodas nauda pilsētas budžetā. Brīvības ielas segums ir izlikts ar granītu, vietumis ar speciālu kaltu virsmu! Interesanti, cik tāds maksā? Apkārtnes jau kurā uzlabošana pie Cielavas atkal notiek ar dārgiem materiāliem. Promenāde gar Ogres upi, kas ir abu Domes sastāvu “dižais darbs”, “ieguldījums mūsu nākotnē”.
Tajā pat laikā Pārogrē ielu labiekārtošana jau kuro gadu vispār nenotiek, un tā pat nav paredzēta. Vide (ceļi) arvien vairāk degradējas, un nekas neliecina, ka situācija mainīsies.
Ielas Pārogrē pirmo reizi pamatīgi sabojāja pirms pieciem gadiem, kad ievilka par Eiropas Savienības līdzekļiem paredzēto kanalizāciju. Viss jau būtu labi, ja pēc rakšanas darbu veikšanas ceļu remonts un atjaunošanas darbi būtu pabeigti kvalitatīvi vai vismaz līdz galam. Tomēr tā saucamajām grants ielām vispār nav uzlikts grants segums, ir tikai māla un dolomīta šķembu maisījuma kārta.
Tas nozīmē, ka sausā laikā ielas klāj bieza baltu putekļu kārta, kas nu nekādā veidā nenāk par labu cilvēku veselībai, savukārt lietū jāstaigā pa dubļiem līdz potītēm kā dziļos laukos.
Nesaprotamu iemeslu dēļ reizi mēnesī ielas tiek greiderētas. Tad pa mēnesi ar mašīnām daudzmaz noblietētais segums atkal tiek uzirdināts, un sākas viss no gala.
Lai kaut kā cīnītos ar putekļiem, ielas pērn sāka laistīt sausā laikā. Tomēr tas nebija tīrs ūdens, bet kaut kāda ķīmija, lai ielas “mazāk putētu”. Pirms pieciem gadiem, tūlīt pēc darbu veikšanas, vērsos ar jautājumu Ogres Domē, kad mūsu ielās Pārogrē paradīsies asfalts. Saņēmu atbildi, ka te ir privātmāju rajons, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums, un tāpēc te ielu asfaltēšana nav prioritāra. Bet Promenāde gar upes malu arī ir gar privātmājām. Interesanti, kā tad tur ar to iedzīvotāju blīvumu - pietiekošs?
Mārtiņa iela, maziņa iela Pārogrē, tika noasfaltēta, jo tajā dzīvojot bijušais Mālkalnes šefs. Redz, kā sanāk, - ja dzīvo kāds no esošajiem vai bijušiem priekšniekiem, tad iedzīvotāju blīvums atbilst vajadzīgajam.
Rodas jautājums, kā var tik tērēt nelietderīgi naudu. Ja saliktu kopā tos līdzekļus, kas tiek tērēti ielu greiderēšanai un pērn ielu laistīšanai, tad jau sen mūsu Pārogres ielas varētu noasfaltēt!
Klīst runas, ka Brīvības ielas uzlabošana joprojām turpināsies. Būšot speciāli projektēta tualete (kas tiešām vajadzīgs). Atkal centrs, atkal speciāls projekts! Bet Pārogres ielām grantij naudas, protams, nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
