Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Miljonāram Vasilijam Meļņikam kopā ar viņa bijušo valsts amatpersonu "kolekciju" izdevies jau divas reizes "nomenedžēt" kriminālprocesa neierosināšanu Valsts policijā saistībā ar nelikumībām, paša personiskā biznesa vajadzībām ieķīlājot formāli lielam akcionāru skaitam piederošās Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami veiktajām nelikumīgajām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam piederošā kompānija Eiroholdings, iespējams, vēl cita uzņēmuma Eirosteel vajadzībām.

Ieķīlāšana notikusi paslepus - tā nav bijusi atspoguļota grāmatvedības uzskaitē, kā arī par šādu apgrūtinājumu nav lemts valdes vai padomes sēdēs. Turklāt būtiskākais - Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.

"Pēc izsniegtās kuģu obligācijas redzams, ka nodrošinājums sniegts par labu V.Meļņika piederošajam SIA Eiroholdings par kredītsaistībām pret AS Unicredit Bank 2 940 000 eiro apmērā. AS Rīgas kuģu būvētava no šā galvojuma nav guvusi nekādu finansiālu labumu, nekādi kredītlīdzekļi nav saņemti," teikts Pietiek rīcībā esošajā policijas dokumentā, kurā aprakstīts notikušais.

Turklāt Meļņika personiskā biznesa interesēs paklusām ieķīlātais peldošais doks ir bijis ļoti svarīgs Rīgas kuģu būvētavas pamatlīdzeklis. "Gadījumā, ja banka pieprasītu tūlītēju kredīta atmaksu no AS Rīgas kuģu būvētava, tad faktiski apstātos AS darbība. Iesniedzēji uzskata, ka, iespējams, naudas līdzekļus saņēmusi V.Meļņikam piederošā SIA Eirosteel, kurai nav līdzekļu kredīta atgriešanai," minēts policijas dokumentā.

No Pietiek rīcībā esošajiem Valsts policijas dokumentiem izriet, ka pratināšanās par šo darījumu attiecīgo obligāciju parakstījušos Rīgas kuģu būvētavas valdes locekļus Eināru Buku un Irīnu Rudzāti piemeklējis pamatīgs atmiņas zudums:

"Nekāds rakstisks pilnvarojums ne E.Bukam, ne I.Rudzātei par šo obligācijas parakstīšanu nav ticis dots. Viņiem, kā valdes locekļiem, deva mutisku rīkojumu, bet tieši kas deva šādu rīkojumu E.Buks neatceras. (..)

Tā kā kredītlīdzekļu piesaiste nebija nekas neparasts vai ārkārtējs, tad īpašu vērību šim jautājumam E.Buks nav pievērsis. Prakse bijusi, ka šāda rakstura dokumenti tiek parakstīti no divu valdes locekļu puses. Vai šis jautājums bija apspriests valdes sēdē E.Buks neatceras. (..)

Par jautājumu, kā minētais nodrošinājums bija atspoguļots AS Rīgas kuģu būvētava grāmatvedībā, E.Buks neko paskaidrot nevar, E.Buks parakstīto kuģa obligāciju pēc parakstīšanas iesniedzis rūpnīcas grāmatvedībā vai juristiem."

Tikpat nopietns atmiņas zudums piemeklējis arī otru dokumenta parakstītāju Rudzāti: "Svarīgi lēmumi pieņemti bez viņas ziņas, kas tieši šos lēmumus pieņēmis un kas noteicis lēmumu pieņemšanas kārtību I.Rudzāte nezin.

Par kuģu obligāciju Nr. EH 28.12.2010/MK, ar kuru ieķīlāts AS Rīgas kuģu būvētava pamatlīdzeklis - peldošais doks Nr. 791 par labu SIA Eiroholdings I.Rudzāte paskaidro, ka ir parakstījusi šo obligāciju pēc AS Rīgas kuģu būvētava galveno akcionāru norādījuma. Kurš tieši I.Rudzātei devis uzdevumu parakstīt šo obligāciju kā valdes loceklei I.Rudzāte neatceras. (..) I.Rudzāte bijusi pārliecināta, ka arī šī doka ieķīlāšana ir savstarpēji saskaņota un viņas paraksts ir formalitāte. (..)

Vai par doka ieķīlāšanu bija sasaukta kāda valdes sēde, pieņemts atsevišķs lēmums, I.Rudzāte neatceras. I.Rudzāte uzskata, ka ir rīkojusies savu pilnvaru robežās, tā kā viņas paraksts kuģa obligācijā drīzāk uzskatāms par formalitāti."

Savukārt Meļņiks liecību sniegšanā paziņojis, ka vispār īsti nesaprotot, par ko runa: "V.Meļņiks nekad personīgi nav bijis bankā saistībā ar minēto kredītlīniju un galvojums ticis parakstīts no rūpnīcas izpilddirektora un valdes locekļu puses bez jebkāda viņa rīkojuma. (..)

Par apstākli, ka šis galvojums nebija atspoguļots grāmatvedības reģistros pirms 2013.gada V.Meļņiks paskaidro, ka par šo jautājumu viņam kļuva zināms tikai 2013.gadā pēc revidenta norādījuma. V.Meļņiks uzskata, ka iespējams šis galvojums netika iegrāmatots nepilnīgas uzskaites dēļ bez īpaša nodoma."

Taču ne šie atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Valsts policijai nav šķitušas pietiekamas.

Tā rezultātā Valsts policija nu jau veselas divas reizes pieņēmusi lēmumu nesākt kriminālprocesu. Vispirms šāds lēmums ir ticis pieņemts pagājušā gada 2.oktobrī, taču tas ir ticis pārsūdzēts prokuratūrai, kas ar savu 21.novembra lēmumu atcēlusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

Taču Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izlēmību tas nav mazinājis, un jau šā gada 17.februārī tā ir atkārtoti pieņēmusi lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu.

Pats Meļņiks joprojām atsakās sniegt Pietiek jelkādas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Kā Pietiek jau informējis, par Meļņika neformālo galveno drošībnieku un "lietu kārtotāju" Valsts policijas struktūrās jau ilgāku laiku tiek uzskatīts Ivans Roščenkovs - bijušais augsta ranga Ekonomikas policijas darbinieks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...