Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi reakcija tirgos ir vētraina, notiek masveidīga bēgšana no riskantajiem aktīviem, likviditāte ir zema.

Pats acīmredzamākais upuris ir britu mārciņa, tās kurss pret dolāru nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Vēl, protams, nav zināms, kāds būs mārciņas kurss dienas beigās. Taču jau šobrīd maksimālais svārstību diapazons ir sasniedzis 11.4%, kas tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus. 2008.gada finanšu krīzes laikā lielākā kustība dienas laikā bija 6.5%, bet Melnajā Trešdienā 1992.gadā, kad mārciņa izkrita no Eiropas valūtu kursa mehānisma, tā bija tikai 4.9%. Kredītreitingu aģentūra Standard&Poors ir paziņojusi, ka Lielbritānija visdrīzāk zaudēs savu augstākā līmeņa (AAA) kredītreitingu.

Arī eiro kurss pret ASV dolāru ir samazinājies ļoti nozīmīgi, par 3.3%. Taču dolāra kurss savukārt ir samazinājies pret jenu, par 4.7%. Jenas vērtības kāpums ir tipiska piedeva starptautiskas nestabilitātes periodiem.

Skaidrs, ka šī būs arī viena no dramatiskākajām dienām arī akciju tirgu vēsturē. FTSE 100 indekss nākotnes darījumos ir krities par 7.1%, tai skaitā britu lielākās bankas HSBC akciju cena samazinājusies par 11%. Pat vēl nedaudz vairāk, par 7.6% kritusies Tokijas Nikkei 225 indeksa vērtība, kas daļēji saistīta ar jenas kursa pieaugumu, kas eksportējošajiem japāņu uzņēmumiem ir nelabvēlīgs notikums. Savukārt ASV vadošā akciju indeksa S&P500 nākotnes darījumu vērtība ir kritusies par 4.6%.

Zīmīgi, ka zelta cena, globālās nestabilitātes indikators, pieauga par apmēram 6% pēc tam, kad tā jau bija sasniegusi augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā. Savukārt naftas cenas samazinājās par apmēram šādu pašu soli.  Strauji krīt izejvielas eksportējošo valstu valūtu vērtība.

Tūlītēja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebūs milzīga, taču diezgan nozīmīga. Šādi ir galvenie ietekmes kanāli:

- Galvenā ietekme būs mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbūt pat ar uzviju, eksportētājiem kompensēs eiro kritums pret dolāru. Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja 5% no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu, pirmkārt, nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs. Tāpēc, ja briti arī turpmāk gribēs pirkt mūsu zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmē būs jāmaksā vairāk.

- Jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmē, kas nozīmē, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vērtību.

- Sagaidāms, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spīti Brexit ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko, pirmkārt, noteiks kreditēšanas cikls, arī ES fondu plūsmas atjaunošanās. Vienlaikus cilvēku skaits darbaspējīgajā vecumā samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs. Skaidrs, ka šie cilvēki var izvēlēties citu valsti, tomēr Lielbritānija bija īpaši pievilcīga, jo angļu valodu zinām labāk nekā vācu, franču vai zviedru, šajā valstī jau ir liela diaspora, kas atvieglo pārcelšanos.

- Ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā.

Brexit svarīgākā ietekme visdrīzāk būs politiska, nevis ekonomiska. Lēmumu pieņemšana Briselē divus gadus būs apgrūtināta. Brexit neapšaubāmi ir Eiropas integrācijas krīzes pazīme. Taču nav tā, ka ietekme būs tikai negatīva, iespējams, ka pārējās dalībvalstis, ES-27 tagad virzīsies uz ciešāku integrāciju:

- Briti tradicionāli ir bijuši skeptiski par integrācijas padziļināšanu, bremzējuši to, prasījuši sev speciālus nosacījumus, tāpēc viņu aiziešana var pavērt ceļu drosmīgākiem soļiem.

Brexit nometnes uzvara tiek plaši uzskatīta kā liels ieguvums eiroskeptiskajiem spēkiem citās valstīs. Taču var izrādīties pretēji. Jau šobrīd zināms, ka Lielbritānijas iedzīvotāju ienākumi citu valūtu izteiksmē ir krasi samazinājušies, importa preces un ceļošana ārzemēs kļūs dārgāki. Jau referenduma kampaņas laikā Brexit atbalstītājiem bija grūti pateikt, kādi tad būs ieguvumi no šāda soļa. Viņi pamatā balstījās uz vispārīgām frāzēm par likteņa ņemšanu savās rokās, Briseles birokrātu žņaudzošo ietekmi u.t.t. Taču, salīdzinot dažādu dalībvalstu ekonomisko sniegumu, ir skaidrs, ka to pamatā nosaka pašu izdarītais un neizdarītais. Vācija ir lielākais augstas kvalitātes rūpniecības preču eksportētājs pasaulē. Zviedrija savukārt ir viens no lielajiem globālajiem centriem informācijas tehnoloģiju biznesā. Tāpēc es sagaidu, ka faktiskie rezultāti lielākajai daļai Brexit atbalstītāju sagādās vilšanos un tas var atvēsināt šādas idejas lolotājus citās valstīs.

Ja tirgi saskatīs ES pamešanas varbūtību valstī, kas ir ne tikai ES, bet arī vienotās valūtas dalībniece, tas var radīt milzīgu finanšu krīzi šajā zemē. Lielbritānijai šajā ziņā ir samērā vienkārši, tai ir sava valūta, un centrālā banka var efektīvi pildīt pēdējās iespējas aizdevēja funkciju. Vairāku Dienvideiropas valstu banku sistēmas jau šobrīd ir diezgan trauslas. Tāpēc pat pieminēt šo iespēju attiecīgo valstu politiķiem būtu milzu risks. Ja vien viņi ir saglabājuši pēdējās prāta paliekas, viņi to nedarīs.

Šobrīd ir neskaidrība par to, kādi būs Lielbritānijas turpmākie politiskie soļi. Starp britu politiķiem nav vienprātības, kad iedarbināt ES līguma 50.pantu, kas nosaka izstāšanās procedūras. Kad tas notiek, sarunas par izstāšanos jāpabeidz divu gadu laikā, šo termiņu gan var pagarināt. Interesanti, ka Deivids Kamerons ir solījis to darīt nekavējoties, bet daži eiroskeptiķi savukārt mudinājuši nesteigties. Referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, taču ir grūti iedomāties, ka britu valdība varētu nerespektēt sabiedrības lēmumu. Lielbritānija virzīsies cauri spēcīgas nestabilitātes periodam. Premjera Deivida Kamerona politiskajai karjerai ir pienācis gals, cīņa par partijas vadību var ilgt vairākus mēnešus, un nav izslēgtas jaunas vispārējās vēlēšanas.

* DNB bankas ekonomikas eksperts

Pārpublicēts no peterisstrautins.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...