Iesaki rakstu: 
Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Gorbačovs esot Rietumvalstīm apsolījis, ka cilvēki politisko uzskatu dēļ vairs vajāti netikšot. Un pavēlējis vispirms iznīcināt visus dokumentus par vajāšanām, kurās tika izmantots psiholoģiskais terors. Tāpēc vienīgais pierādījums ir to cilvēku atmiņas, kuri tika vajāti. Sekas šādām vajāšanām bija upura pašnāvība, nervu sabrukums vai bojāeja "nelaimes gadījumā".
Es par to, kā tiku vajāts esmu izdevis jau divas grāmatas – "Gan jau rīts mūs atradīs" un fantastiskā žanra triloģijas "Neparastā misija" pirmo daļu "Kristaps". Esmu rakstījis visiem lielajiem masu medijiem, arī LTV un Latvijas Radio. Diemžēl joprojām tiek izplatīti meli par "labajiem stukačiem" un par to, ka pēc 1986.gada nekādu vajāšanu nav bijis. Tāpēc esmu spiests atklāti nosaukt to cilvēku vārdus, kuri par manām vajāšanām iespējams, zina.
Raimonds Pauls - no 1980.g. līdz 1995.g. man tika liegta iespēja Latvijas Radio ierakstīt savas dziesmas. Cēlonis - 1980.gadā ierakstītā dziesma "Izkapts ābelē", kura bija vērsta pret Latvijas okupāciju, un dziesma "Tārpa kuplejas". Šī dziesma bija vērsta pret pielīšanu un ar grandiozām ovācijām tika uzņemta 5.Starptautiskajā politiskās dziesmas festivālā LU Lielajā aulā 1982.gadā. Noslēguma koncertā mums aizliedza piedalīties jo zālē sēdēja visa LKP vadība. Par šo notikumu zina Ābrams Kleckins.
Sevišķi intensīvas vajāšanas sākās tieši pēc 1986.gada. LTV izveidoja mani apmelojošu pārraidi. Pēc tam, kad gribēju, lai viņi tomēr pasaka patiesību, LTV partijas sekretārs R.Labanovskis man piedraudēja - ja mēģināsiet pateikt patiesību, mēs jūs iemīcīsim tādos dubļos, no kuriem jūs nekad neizkļūsiet.
Par manām vajāšanām man atklāti pateica bijušais Mālpils vietējais VDK virsnieks G.Čīma. Savukārt pēc manā rīcībā esošās informācijas galvenais vajāšanu organizators bijis Mālpils LTF nodaļas vadītājs G.Deksnis. Visi dokumentālie pierādījumi esot iznīcināti, tāpēc atliek cerēt tikai uz šo cilvēku goda prātu. Vajāšanu kulminācija bija klīniskā nāve pēc pēdējās pratināšanas. Es klusēju gandrīz 30 gadus un aktīvi publicēties sāku tikai nesen.
Divus gadus pacietīgi gaidīju, ka kaut vienam atmodīsies sirdsapziņa, tagad saprotu, ka tas nenotiks nekad.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
