Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?
Otto Ozols02.11.2019.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas kriminālās pasaules pārstāvjiem, Ļepsu savās privātajās dzimšanas dienas ballītēs aicina dziedāt Krievijas ietekmīgāko ONG (organizēto noziedzīgo grupējumu jeb mafijas) bosi. Tāpat viņš ir labi pazīstams kā aktīvs Putina atbalstītājs - līdz ar to arī Krimas aneksijas, teroristisko grupējumu atbalstītājs Donbasā, Luganskā, utt.
ASV, Lietuvas, Lielbritānijas, Ukrainas varas iestādes Ļepsam iebraukt liegušas jau pirms laba laika - šīs valstis ir mūsu sabiedrotie, un to drošības iestādēs pilnīgi noteikti strādā daudz atbildīgāki profesionāļi nekā Latvijas. Acīmredzot viņiem bija gana nopietns pamats šādam lēmumam.
Kur slēpjas Ļepsa bīstamība? Sarežģīti pateikt, cik un ko viņš pats personīgi var apdraudēt. Viena no lielākajām problēmām, ko varēja labi redzēt Latvijā šajā vasarā, - normāli politiķiem ir visai grūti nepamanīti satikties ar kriminālās pasaules pārstāvjiem. Un mafiešiem vai viņu pārstāvjiem ir visai grūti piekļūt politiķiem. Pat, ja pēdējie to vēlētos. Vienmēr ir risks, ka kāds pamanīs, piefiksēs un noliks politiķi visai pretrunīgā gaismā.
Ļepsa un viņam līdzīgo koncerti ir ērtā vieta un iespēja, kur šie ļaudis var neformāli un neitrāli satikties. Vai vismaz sākt veidot kontaktus. Un formāli viņiem ir labas atrunas - "patīk mūzika, biju uz koncertu, es nevaru izkontrolēt, kas tur vēl bija, utt.”. Ļepsa koncerti ir vide, kur politiķu ceļi var netraucēti krustoties ar mafijas pasaules darboņiem. Abās ir lieli Ļepsa daiļrades cienītāji.
Tāpat joprojām ir neatbildēts jautājums - kāpēc ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tik ilgi vilcinājās ar šī lēmuma pieņemšanu. Visa iespējamā informācija bija viņa rīcībā jau vismaz vairākus gadus. Kas ietekmēja viņa lēmumu tik ilgi vilcināties? Vai augstākminētajai videi ir savu ietekmes cilvēki Ārlietu ministrijā vai Rinkēviča tuvākajā lokā?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
