Iesaki rakstu: 
Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Ielūkojoties 100 lielāko nodokļu maksātāju sarakstā, redzams, ka ārkārtas stāvoklis būtiski negatīvi ir ietekmējis tikai Air Baltic un Starptautisko lidostu Rīga, turpretī daudziem citiem uzņēmumiem noteikti ir iemesls vēlēties ārkārtas stāvokļa pagarināšanu vēl un vēl – piemēram, visi kurjeru pakalpojumu sniedzēji, kas pat nespēj laikus veikt visas piegāde, datoru un video/audio iekārtu tirgotāji... Respektīvi, viedoklis, ka ārkārtas stāvoklis būtiski samazinās nodokļu ieņēmumus un valdībai tāpēc būs jādomā par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, nav pamatots.
Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija C-19 sakarā nav būtiski mainījusies, ārkārtas stāvokļa nosacījumi tiek mīkstināti (14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju 12.02.2020. ir 0, bet šodien – 6 (19.05.2020.). Ja jau, valdībasprāt, situācija atļauj mīkstināt ierobežojumus, tad nav saprotams, kāpēc, piemēram, sabiedriskajā transportā visiem nu ir jānēsā maskas – vai tad to nevajadzēja noteikt jau pašā sākumā?
No vienas puses, bailes no C-19 ir būtiski mazinājušās – to pierāda kaut vai cilvēku un auto skaits uz ielām, no otras – pat viens ar C-19 saslimušais, kurš nesēž pašizolācijā, ir drauds (un tādi noteikti ir), un, protams, arī tie miljardi, kas ir paredzēti dīkstāves pabalstiem un ārkārtas stāvokļa seku mazināšanai.
Tieši ar ārkārtas stāvokli saistītās naudas sadale, manuprāt, ir vislielākais šķērslis ārkārtas stāvokļa atcelšanai, jo tā ir jāsadala un jāsadala tā, lai arī dalītājs nepaliktu bešā. Ja kāds joprojām tic, ka Brīvības bulvāra 36. namā kādam rūp ārpus tā esošo cilvēku veselība un labklājība, – nu ticiet vien tālāk.
Bet nu pieņemsim, ka visiem tautas kalpiem Latvijas iedzīvotāju veselība un labklājība ir vienīgais, par ko tie spēj domāt. Ja tā, tad ārkārtas stāvokli varētu atcelt, ja:
- 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju ir 0. Gan jāpiebilst - ar priekšnosacījumu, ka C-19 testi ir vispārpieejami (bez maksas ir pieejami visiem, kuri vēlas), jo, ja testi tiek veikti tikai tiem, kam ir simptomi vai smagi simptomi – tad visa Latvijas lepnā statistika ir kaķim zem astes. Bet ko darīt, ja C-19 atkal par sevi atgādina – atkal jāievieš ārkārtas stāvoklis?
- tiek atklātas efektīvas zāles vai vakcīna C-19 ārstēšanai – zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt (kā gadījās Itālijā un Spānijā). Rezultāti šajā virzienā jau esot, bet vēl jāveic klīniskie testi, kas nav ātrs process – sekojoši, tuvākajā laikā zāļu un/vai vakcīnas nebūs.
- ar C-19 ir izslimojuši 70-80% iedzīvotāju - zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt.
Šis laikam ir vienīgais risinājums, kas ir gan puslīdz vadāms, gan pēc tam, kad tiks sasniegts, nesola jaunu C-19 recidīvu. Pēc būtības tā ir Zviedrijas pieeja. Daudzi šausminās ka mirušo skaits Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks nekā, piemēram, Latvijā, bet cāļus skaita rudenī, respektīvi – kad ar C-19 būs izslimojuši šie 70-80% valsts iedzīvotāju, un tāds brīdis noteikti pienāks visām valstīm, jo C-19 pēkšņi nepazudīs.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
