Drošības policija saminstinās, lūgta nosaukt 100 potenciāli naidīgās organizācijas
PIETIEK30.03.2015.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Latvijā pēc Drošības policijas aplēsēm esot gandrīz simt organizāciju, kas realizē Krievijas tautiešu politiku un kuru dalībnieki periodiski saņem finansējumu arī no Krievijas, - kā izrādās pēc sīkākas noskaidrošanas, šis Drošības policijas vadītāja Normunda Mežvieta marta sākumā izteiktais publiskais paziņojums ir tikai "pīle": Drošības policija jau precizē Mežvieta teikto un ne simt, ne pat divdesmit naidīgo organizāciju nosaukt nespēj vai nevēlas.
Pēc tam, kad Mežviets nāca klajā ar šo paziņojumu, Pietiek Drošības policijai lūdza iepazīstināt ar to gandrīz simt Latvijai naidīgo organizāciju sarakstu, kuras saņem finansējumu no Krievijas. Taču uz šo lūgumu Drošības policija pēc ilgākām pārdomām paziņoja, ka esot svarīgi "korekti atspoguļot valsts drošības iestāžu un to amatpersonu paziņojumus, lai nerastos pārpratumi".
Patiesībā esot tā, ka "Drošības policijas vērtējumā Latvijā ir līdz 100 dažādām organizācijām, kas atbalsta Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktivitātes. Šo organizāciju dalībnieku skaits un aktivitāšu līmenis ir atšķirīgs un attiecīgi arī to radītie riski. Ne visas no šīm organizācijām saņem finansējumu no Krievijas Federācijas vai saņem to regulāri".
Pēc šī paziņojuma Pietiek lūdza Drošības policijai tādā gadījumā sniegt iespēju iepazīties ar to "līdz 100" organizāciju sarakstu, kuras Latvijā "atbalsta Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktivitātes". Taču izrādījās, ka Drošības policija nespēj vai nevēlas arī to.
"Nosaucot visas organizācijas, kas Latvijā atbalsta Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktivitātes, tiktu atklāta valsts noslēpumu saturoša informācija. Mūsuprāt, nozīmīgākas organizācijas un personas, kas atbalsta Krievijas īstenoto tautiešu politiku, ir minētas Publiskajā pārskatā par Drošības policijas darbību 2013.gadā," skanēja jaunais Drošības policijas skaidrojums.
Savukārt publiskajā pārskatā par Drošības policijas darbību 2013.gadā šai saistībā ir minētas nevis simt vai piecdesmit, bet tikai 13 organizācijas, no kurām daļa nav reģistrētas vai jau ir sašķēlušās neveiksmīgas darbības dēļ, - Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome, Nepilsoņu kongress, Pasaule bez nacisma, Latvijas Antifašistiskā komiteja, organizācija Par dzimto valodu!, biedrība Sargāsim mūsu bērnus!, biedrības Russkaya Zarya, Rodina un Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Liepājas Krievu kopiena, Ventspils Krievu biedrība, Jelgavas Krievu kultūras biedrība Veče un Daugavpils Kislorod.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
