Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša (attēlā) joprojām nav vēlējusies telefoniski sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar viņas vadīto struktūru lomu Latvijas Radio vadības maiņā un personām, kas viņai devušas šādu "uzdevumu", šodien publicējam jautājumus, ko viņai rakstiski nosūtījis Lato Lapsa - un uz kuriem atbildes tāpat vismaz pagaidām nav saņemtas:

Labdien, Rudušas kundze,
tā kā divu dienu laikā joprojām neesat saņēmusies dūšu, lai atbildētu uz telefonzvaniem un, pieļauju, riskētu ar to, ka diktofonā ierakstītas intervijas laikā Jums var „pasprukt” kāds nepārdomāts vārds, nosūtu Jums jautājumus elektroniskā pasta formā:
1) publiskajā telpā ir parādījušies elektroniskā pasta sarakstes fragmenti, no kuriem rodas iespaids, ka Jūs aktīvi iesaistāties Latvijas Radio vadības nomaiņas jautājumu risināšanā vai vismaz apspriešanā. Šīs vēstules ir izsūtītas no Jūsu kā Baltijas Mediju izcilības centra vadītājas elektroniskā pasta adreses, un Jūs tajās sevi dēvējat tieši par šīs struktūras vadītāju. Sakiet, lūdzu, vai tas nozīmē, ka minētā struktūra Jūsu personā ar saviem resursiem ir iesaistījusies minētās tematikas risināšanā? Ja jā, lūdzu, miniet, kad un kādus lēmumus minētā izcilības centra izpildinstitūcijas ir pieņēmušas par šādu iesaistīšanos un kā šāda iesaistīšanās atbilst minētā izcilības centra publiski minētajām funkcijām un uzdevumiem? Ja nē, tad, lūdzu, paskaidrojiet, ar kādu pamatojumu Jūs izmantojat Mediju izcilības centra resursus minētās tematikas risināšanā?
2) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” Vai šī jautājuma mērķis bija noskaidrot, kuri mediji ir gatavi izdarīt spiedienu uz Saeimu un/vai NEPLP? Ja jā, ar kādu nodomu – un vai šis bija Jūsu personiskais vai kādas Jūsu pārstāvētas biedrības/citas struktūras nodoms? Ja nē, tad kāds tad bija šī jautājuma mērķis?
3) saistībā ar šo jautājumu Jūs minat, ka šāda apvaicāšanās esot Jūsu „uzdevums”. Sakiet, lūdzu, kas tieši un kādā formā Jums bija devis šādu uzdevumu? Vai šis uzdevums joprojām ir spēkā?
4) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas.” Sakiet, lūdzu, par kādiem uzbrukumiem ir runa? Atbildi, lūdzu, pamatojiet. Tāpat – sakiet, lūdzu, kura „reģionālā prese” un kādas „atbalsta reklāmas” ir publicējusi? Kam pausts atbalsts šajās reklāmās? Kāda organizatoriskā vai cita loma šo atbalsta reklāmu publicēšanā bija Baltijas Mediju izcilības centram?
4) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums, kas seko iepriekš citētajam: „Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.” Sakiet, lūdzu, kāda bija Latvijas Radio „mārketinga komandas” loma Jūsu iezīmētajās aktivitātēs? Kādi tieši Latvijas radio „mārketinga komandas” darbinieki tajās piedalījās? Vai šīs aktivitātes ietilpa viņu darba pienākumos? Vai Latvijas Radio „mārketinga komanda” rīkojumu veikt šādas aktivitātes saņēma no Latvijas Radio vadības?
5) esmu saņēmis diezgan īpatnu telefona īsziņu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekļa, aģentūras LETA galvenā redaktora Pētera Zirņa, kurš saistībā ar šo fragmentu publiskošanu cita starpā norāda, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) „var jau protams izlikt savu žulti visādos veidos, bet kaut ko apgriezt pilnīgi diametriāli pretēji faktiskajiem apstākļiem ir augstākajā mērā cūciski”. Sakiet, lūdzu, vai šajā vērtējumā ir pausta Jūsu vadītās un minētā P. Zirņa pārstāvētās Žurnālistu asociācijas nostāja?
6) Jūsu parakstītā minētās organizācijas 2. oktobra paziņojumā ir minēts, ka pašlaik „Latvijas Radio notiek vērienīgas strukturālās reformas”. Lūdzu, miniet, kādas tieši vērienīgas un strukturālas reformas tieši pašlaik notiek Latvijas Radio.
7) Minētajā paziņojumā arī norādīts, ka „darba stils - iztirzāt atklātās nepilnības preses publikācijās, nevis tiešā kontaktā ar Latvijas Radio vadību -, kaitē sabiedriskā medija reputācijai”. Lūdzu, paskaidrojiet, vai šis ir Jūsu vadītās žurnālistu u.c. personu biedrības kopējais viedoklis, ka informācija par sabiedriskā medija pārvaldībā atklātām nepilnībām un pārkāpumiem nav nododama sabiedrībai.
8) Visbeidzot – sniedziet, lūdzu, paskaidrojumu, vai Jūsu rīcība, jau divas dienas izvairoties atbildēt uz telefonzvaniem un īsziņām, lai nevajadzētu sniegt godīgas un atklātas atbildes par Jūsu rīcību, atbilst Jūsu „darbavietu” oficiāli deklarētajiem principiem un vērtībām?

"Labdien, Rudušas kundze, tā kā divu dienu laikā joprojām neesat saņēmusies dūšu, lai atbildētu uz telefonzvaniem un, pieļauju, riskētu ar to, ka diktofonā ierakstītas intervijas laikā Jums var „pasprukt” kāds nepārdomāts vārds, nosūtu Jums jautājumus elektroniskā pasta formā:

1) publiskajā telpā ir parādījušies elektroniskā pasta sarakstes fragmenti, no kuriem rodas iespaids, ka Jūs aktīvi iesaistāties Latvijas Radio vadības nomaiņas jautājumu risināšanā vai vismaz apspriešanā. Šīs vēstules ir izsūtītas no Jūsu kā Baltijas Mediju izcilības centra vadītājas elektroniskā pasta adreses, un Jūs tajās sevi dēvējat tieši par šīs struktūras vadītāju. Sakiet, lūdzu, vai tas nozīmē, ka minētā struktūra Jūsu personā ar saviem resursiem ir iesaistījusies minētās tematikas risināšanā? Ja jā, lūdzu, miniet, kad un kādus lēmumus minētā izcilības centra izpildinstitūcijas ir pieņēmušas par šādu iesaistīšanos un kā šāda iesaistīšanās atbilst minētā izcilības centra publiski minētajām funkcijām un uzdevumiem? Ja nē, tad, lūdzu, paskaidrojiet, ar kādu pamatojumu Jūs izmantojat Mediju izcilības centra resursus minētās tematikas risināšanā?

2) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” Vai šī jautājuma mērķis bija noskaidrot, kuri mediji ir gatavi izdarīt spiedienu uz Saeimu un/vai NEPLP? Ja jā, ar kādu nodomu – un vai šis bija Jūsu personiskais vai kādas Jūsu pārstāvētas biedrības/citas struktūras nodoms? Ja nē, tad kāds tad bija šī jautājuma mērķis? Saistībā ar šo jautājumu Jūs minat, ka šāda apvaicāšanās esot Jūsu „uzdevums”. Sakiet, lūdzu, kas tieši un kādā formā Jums bija devis šādu uzdevumu? Vai šis uzdevums joprojām ir spēkā?

3) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas.” Sakiet, lūdzu, par kādiem uzbrukumiem ir runa? Atbildi, lūdzu, pamatojiet. Tāpat – sakiet, lūdzu, kura „reģionālā prese” un kādas „atbalsta reklāmas” ir publicējusi? Kam pausts atbalsts šajās reklāmās? Kāda organizatoriskā vai cita loma šo atbalsta reklāmu publicēšanā bija Baltijas Mediju izcilības centram?

4) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums, kas seko iepriekš citētajam: „Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.” Sakiet, lūdzu, kāda bija Latvijas Radio „mārketinga komandas” loma Jūsu iezīmētajās aktivitātēs? Kādi tieši Latvijas radio „mārketinga komandas” darbinieki tajās piedalījās? Vai šīs aktivitātes ietilpa viņu darba pienākumos? Vai Latvijas Radio „mārketinga komanda” rīkojumu veikt šādas aktivitātes saņēma no Latvijas Radio vadības?

5) esmu saņēmis diezgan īpatnu telefona īsziņu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekļa, aģentūras LETA galvenā redaktora Pētera Zirņa, kurš saistībā ar šo fragmentu publiskošanu cita starpā norāda, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) „var jau protams izlikt savu žulti visādos veidos, bet kaut ko apgriezt pilnīgi diametriāli pretēji faktiskajiem apstākļiem ir augstākajā mērā cūciski”. Sakiet, lūdzu, vai šajā vērtējumā ir pausta Jūsu vadītās un minētā P. Zirņa pārstāvētās Žurnālistu asociācijas nostāja?

6) Jūsu parakstītā minētās organizācijas 2. oktobra paziņojumā ir minēts, ka pašlaik „Latvijas Radio notiek vērienīgas strukturālās reformas”. Lūdzu, miniet, kādas tieši vērienīgas un strukturālas reformas tieši pašlaik notiek Latvijas Radio.

7) Minētajā paziņojumā arī norādīts, ka „darba stils - iztirzāt atklātās nepilnības preses publikācijās, nevis tiešā kontaktā ar Latvijas Radio vadību -, kaitē sabiedriskā medija reputācijai”. Lūdzu, paskaidrojiet, vai šis ir Jūsu vadītās žurnālistu u.c. personu biedrības kopējais viedoklis, ka informācija par sabiedriskā medija pārvaldībā atklātām nepilnībām un pārkāpumiem nav nododama sabiedrībai.

8) Visbeidzot – sniedziet, lūdzu, paskaidrojumu, vai Jūsu rīcība, jau divas dienas izvairoties atbildēt uz telefonzvaniem un īsziņām, lai nevajadzētu sniegt godīgas un atklātas atbildes par Jūsu rīcību, atbilst Jūsu „darbavietu” oficiāli deklarētajiem principiem un vērtībām?"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...