Ar "LDz" šefu Magoni saistītai firmai izdevīgs līgums ar "LDz Cargo"
PIETIEK29.01.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa civilsievas vadītai firmai SIA Pro Logistic Services izdevies noslēgt izdevīgu līgumu ar LDz meitasuzņēmumu SIA LDz Cargo, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Magonis uzsver, ka jau vismaz gadu ar savu civilsievu Helēnu Bibiku kopā vairs nedzīvojot, līdz ar to arī kopīga budžeta viņiem neesot. Pēdējos gados Magoņa makā no Bibikas ieripojuši vairāki simti tūkstošu latu, rāda LDz šefa valsts amatpersonas deklarācija. Tomēr Magonis uzsver, ka šie līdzekļi neesot saistīti ar ienākumiem no SIA Pro Logistic Services biznesa.
LDz meitasuzņēmums SIA LDz Cargo 2009. gada 17. augustā noslēdzis līgumu ar SIA Pro Logistic Services par 459 cisternu iznomāšanu šai firmai. Tā ir lauvas tiesa no kopumā 632 cisternām, kuras privātfirmām izīrējis LDz Cargo. Pietiek publicētajā dokumentā nomas maksa par vienu cisternu diennaktī norādīta 9,22 lati, kas ir aptuveni 17 ASV dolāri. Ar tranzītbiznesu saistīti uzņēmēji turpretī kā tirgus cenu vienas dzelzceļa cisternas īrei min divreiz lielāku summu – ap 32 ASV dolāriem diennaktī. Ziemas periodā šī cena tirgū pat varot sasniegt 45 ASV dolārus.
Magonis Pietiek norāda, ka 2009. gadā, kad līgums noslēgts, 17 ASV dolāri par cisternu esot bijusi normāla tirgus cena. Turklāt cisternas neesot bijušas labā stāvoklī un nomnieks, slēdzot līgumu, "pircis kaķi maisā". "Kad tās cisternas pie sētas stāvēja, nevienam viņas nevajadzēja," saka LDz šefs un cisternu iznomāšanu sauc par "smuku biznesu" valsts uzņēmumam. Arī LDz Cargo līguma nosacījumus ar civilsievas vadīto firmu Magonis ietekmējis neesot.
Lai gan līgums Nr.KJAK-9/182 starp LDz Cargo un šo privātfirmu tiek turēts noslēpumā kā komercinformāciju saturošs, Pietiek zināms, ka līgumā atrunāts: iznomāto cisternu remonts valsts uzņēmumam jāsedz par saviem līdzekļiem.
Dokumentā, ko parakstījis LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, norādīts, ka cisternas ar Magoni saistītajai firmai iznomātas līdz 2011. gada 31. decembrim, tomēr pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas līgums nesen pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim. Izīrējot SIA Pro Logistic Services šīs cisternas, valsts uzņēmums tās ļāvis izmantot plašā teritorijā, gandrīz visu postpadomju valstu teritorijās.
Līgums starp LDz Cargo un SIA Pro Logistic Services noslēgts 2009. gada 17. augustā - pāris nedēļas pēc tam, kad firma no Magoņa civilsievas Bibikas pārgāja ofšorkompānijas Petrofin Investments Limited īpašumā. Magonis, kurš savulaik bija firmas īpašnieks, savus 50% kapitāldaļu pārdevis jau 2008. gada 10. maijā, rāda Lursoft datubāze. Darījuma summa bijusi ievērojama - 1,1 miljons ASV dolāru, ko Magonis norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2008. gadu. Vēl pirms firmas pārdošanas Magonis no tās dividendēs saņēmis 79 184 eiro.
Tomēr arī pēc firmas pārdošanas Bibika faktiski turpināja vadīt Pro Logistic Services, līdz pat šim brīdim paliekot tās valdes priekšsēdētāja. Otrs valdes loceklis, kā rāda Lursoft dati, ir kāds Ilkhomjons Akhmadjonovs. Magonis Pietiek uzsver, ka darījums neesot bijis fiktīvs un viņa bijusī civilsieva kopš kapitāldaļu pārdošanas neesot starp firmas patiesā labuma guvējiem. Tāpat lielās naudas summas, kas pēdējos gados no Bibikas ieripojušas Magoņa makā, neesot saistītas ar šīs firmas biznesu, bet bijušās civilsievas darījumiem ar kopīgo īpašumu.
Magoņa valsts amatpersonas deklarācija rāda, ka 2010. gadā Bibika viņam atdevusi parādu 50 000 eiro un 70 000 ASV dolāru. Vēl iepriekš, 2009. gadā Bibika viņam atdevusi 694 000 eiro un 150 000 latu. Bet 2008. gadā Magoņa makā no civilsievas ieripojuši 305 000 eiro - arī kā atdots parāds.
Pirms vairāk nekā gada, 2010. gada oktobrī Pietiek rakstīja, ka LDz šefs Magonis nonācis zem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lupas. Birojs bija sācis Magoņa darījumu padziļinātu izpēti, kas bija radījuši aizdomas par iespējamu nelegāli iegūtu līdzekļu "atmazgāšanu". Pēc Magoņa pirmdien teiktā, KNAB pārbaude beigusies, neko nelikumīgu neatklājot. Laiks, kad KNAB sāka interesēties par LDz šefa Magoņa darījumiem, sakrīt ar laiku, kad viņš, paša vārdiem runājot, pārtrauca kopdzīvi ar civilsievu Bibiku, kuras vadītā firma slēgusi saimnieciskus darījumus ar LDz Cargo.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
