Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā
Egils Levits, valsts prezidents03.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem nosaka, kā turpmāk nācijai būt. Brīži, kuros izšķiras tautas, valodas un kultūras pastāvēšana.
Tāds bija brīdis pirms 102 gadiem, kad 38 Tautas padomes locekļi kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā proklamēja mūsu neatkarīgo valsti.
Viņiem nebija nedz laika, nedz iespēju rīkot referendumus vai plašas tautas aptaujas. Toties viņus vadīja stingra pārliecība, ka latvieši grib savu valsti, ka mums, tāpat kā citām tautām, uz to ir neatņemamas tiesības. Pārliecība, ka tikai sava valsts var nodrošināt latviešu tautas turpmāku pastāvēšanu.
Un tāds brīdis bija arī pirms 30 gadiem, kad 4. maijā 138 deputāti Augstākajā Padomē balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts turpinātību, par mūsu tiesībām pašiem brīvi lemt par sevi un būt drošiem par latviešu tautas, valodas un kultūras turpinātību. 50 okupācijas gadi nebija iznīdējuši mūsu valstsgribu.
Izšķirīgajā 4. maija balsojumā mūsu deputāti apstiprināja skaidri paustu tautas gribu. Tāpēc šodien, kad atzīmējam 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmkārt, vēlos pateikties tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pašaizliedzīgi un drosmīgi, noliekot malā ierasto dzīvi, pirms 30 gadiem izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Tolaik Daugavmalas grandiozajās demonstrācijās un Baltijas ceļā pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma vienkopus pulcējās divi simti, trīs simti, pieci simti tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas novadiem, lai apliecinātu savu gribu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī.
Paldies jums visiem! Paldies Latvijas Tautas frontes 250 000 dalībnieku, tās vadītājiem un vietējām nodaļām! Paldies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai un visām nacionālajām organizācijām! Paldies visiem, kuri piedalījās lielajās demonstrācijās un Baltijas ceļā! Paldies visiem, kuri padarīja 4. maiju iespējamu!
Pirms 30 gadiem Latvijas tauta vienoti ar igauņiem un lietuviešiem izmainīja Eiropu un ietekmēja pasaules vēstures gaitu. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis Berlīnes mūra krišanai un vienotās Eiropas atdzimšanai. Baltiešu izraušanās no padomju impērijas iedragāja tās pamatus un iedvesmoja citas tautas. Ir vērts ar lepnumu to apzināties!
Nu jau 30 gadu mēs ejam grumbuļaino brīvības ceļu. Mūsu tautas vēstures gaita dod pārliecību, ka, saliedējot spēkus, mēs pārvaram lielus šķēršļus un atrodam pareizos ceļus krīzēs. Es aicinu ikvienu pilsoni pielikt roku Latvijas atlabšanas un attīstības labā. Tas mūs tuvinās ideālajai Latvijai, par kādu sapņojām pirms 30 gadiem.
Sveicu mūs visus svētkos un aicinu atcerēties, cik daudz spēka un pacietības ir mūsu tautā, tālredzības un laba spīta, cik prasmīgi mēs mākam vienoties lieliem darbiem izšķirīgos brīžos!
Saules mūžu Latvijai!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
